Vēstures sākums

2016. gada novembrī Hamburgas Skolas grāmatu un materiālu internacionālai ģimenei pievienojas Nolikumu krājuma ("Regelwerk für Planetenbilder") tulkojums portugāļu valodā (sk. International Books). Grāmatu portugāļu valodā iztulkoja Kleide Denser Sugijama Po (Cleyde Denser Suguiyama Pó †), Brazīlija, bet tālāko atbalstu sniedza Hanna Opica (Hanna Opitz) no Sanpaulu pilsētas Brazīlijā (São Paulo, Brasil). Viņa palīdzēja ar papildus tulkojumiem, kā arī ar materiāla sagatavošanu izdošanai. Šo informāciju es publiskoju rakstā «Гамбургская Школа в интернациональной среде» un pievērsos uz citām tēmām.

Šī gada (2017.g.) martā beigās Mihaēls Faists negaidīti uzrakstīja, ka Hanna Opica augusta mēnesī gatavojas atbraukt uz Latviju. Viņa ceļo, kā arī vālas iepazīties ar Latvijas astrologiem.

- Brīnišķīgi! – padomāju es, bet diez vai viņu interesē mana Valmiera...

No dažu „megapoliešu” redzes punkta Valmiera tā ir tāda sādža Baltijas mežos... Kas te var būt tik interesants, lai no, piemēram, komfortablās un bagātās Rīgas vairāk nekā divas stundas brauktu ar autobusu valsts dziļumā? Turpretim Rīga ir gan krietni lielāka pilsēta, gan vairāk atpazīstama un, protams, krietni interesantākā vairāku faktoru dēļ.

Tomēr Mihaēls paziņoja, ka ir iedevis Brazīlijas kolēģei mana e-pasta adresi, un ka Hanna Opica var man uzrakstīt.

- Labi! – ar daļu skepticisma  padomāju es, – dzīvosim – redzēsim.

 

Ciemiņi no Brazīlijas

Laiks gāja, bet vēstuļu vēl nebija. Tuvojās jūlija pēdēja diena un burtiski: rīt jau būs augusts. „Varbūt, ciemiņi pārdomāja braukt? – padomāju es, – dzīvē ir daudz citu interesantu lietu”. Es pat īpaši nerosījos sakarā ar šo tēmu. Tik vien pajautāju saviem tuvākajiem kolēģiem, vai viņi varēs mums pievienoties, gadījumā, ja ciemiņi atbrauks un... nomierinājos. Priekš kam steidzināt notikumus?

31.07.2017. atnāca vēstule no Hannas Opicas ar ziņu, ka jau pēc nedēļas viņa kopā ar savu meitu atbrauks uz Latviju, un ka viņas ir gatavas atbraukt arī uz Valmieru, lai iepazītos.

Tātad (!), man bij’ tikai viena nedēļa, lai savestu „Astro Fen Šui” līdz ciemiņu ierašanās laikam. Ierobežotās izvēles likums skan: „Visu, ko grūti paveikt pusgada periodā – viegli izdarīt pāris dienu laikā!” Labi, ka daba un astroloģiskais fons kopumā bija labvēlīgi notikumam.

Mēs precizējām mūsu plānus un iespējas, atbilstoši tam, cik daudz laika ir mūsu rīcībā. Jau 8. augustā Hanna Opica ar meitu Maiju ieradās Rīgā un sākumā apciemoja Svetlanas Budjaškinas ofisu, kur mēs sarunājām sapulcēties un sazināties Rīgā.

Hanna Opica (Sanpaulu, Brazīlija) Rīgā, 2017.gada augusts.

Likteņa gribas vadīti, vairāki no mūsu Rīgas kolēģiem un astroloģijas draugiem bija aizņemti un nevarēja mums pievienoties, tāpēc mūsu tikšanas un komunikācija Rīgā notika šaurā lokā pie tējas tasītes ar cienastiem.

Uz foto (no kreisās puses): Aleksandra Jakovļeva, Hanna Opica, Svetlana Budjaškina. 08.08.2017., Rīga.

Kā vēlāk personīgā saskarsmē atzīmēja Svetlana Budjaškina, tikšanās atstāja:

„... ļoti siltas jūtas, pamodināja interesi par tālo Brazīliju, tās simboliem un tradīcijām. Bet iepazīšanas ar Hannas „Astro Fen Šui” metodiku palielināja neatlaidību Hamburgas Astroloģijas Skolas jaunās pozicionēšanas izstrādē – kā unikālā un perspektīvā virziena ne tikai astroloģijā, bet izzināšanā kopumā.”

Šī tikšanās, protams, ir interesanta arī sakarā ar mūsu projektu „Hamburgas Astroloģijas Skolas pirmsākumi un attīstība”, kā no tradicionālās HS puses, tā arī no inovāciju puses.

Dienas, kad Brazīlijas draugi ciemojās pie mums, izdevās saulainās un priekš mūsu Baltijas klimata ļoti siltas, pat karstas. Izmantojot labos laika apstākļus, ceļā uz autoostu (lai aizbrauktu uz Valmieru), mēs visas kopā nolēmām pastaigāt pa Rīgas centru un uz īsu brīdi iegriezties Vecrīgā.

Uz foto: Maija (Hannas meita), Hanna Opica, Svetlana Budjaškina, Aleksandra Jakovļeva. 2017.gada augusts.

Pēc žanra likuma: autobusu, ar kuru mēs sākumā plānojām braukt uz Valmieru, mēs nokavējām un mums vajadzēja gaidīt nākamo. Par laimi, uz mūsu pusi autobusi kursē praktiski ik pēc stundas un mēs pavadījām šo laiku, komunicējot svaigā gaisā pie ūdens avotiem (kā pēc Fen Šui – „vējš”+”ūdens”).

Valmierā mēs ierodamies vēlu vakarā. Es palīdzēju ciemiņiem noorientēties mūsu pilsētiņā, lai atrastu izvēlētos Valmierā apartamentus un apmesties tajos (tā ir atsevišķa, interesanta tūristiem (un ne tikai) tēma: viesnīcu biznesa iespējas mazpilsētās). Pārliecinoties, ka viss ir kartībā, un saskaņojot tikšanos un plānus nākamajai dienai, es aizgāju mājās.

Nākamajā dienā – 9. augustā – mūs gaidīja vairākas tikšanās un arī nelielā pastaigas ekskursija pa pilsētu. No rīta puses ciemiņi no Brazīlijas ienāca ciemos pie manis mājās uz tējas tasi. Te atrodas arī mans darba kabinets (istaba). Mēs paspējām pacelt dažus jautājumus par prognozēšanu Hamburgas Skolā un ieskatīties astro-programmā AstrologicPC, bet uz 12:00 mēs devāmies uz pilsētas centru un sākumā uz Valmieras kultūras centru (labi, ka pie mums viss ir tuvu). Te vienā no telpām mūs jau gaidīja Valmieras astrologu grupa. Manas vietējas kolēģes, tajā skaitā arī tās, kuras klausījās lekcijas HS metodikā arī pie manis, bija atnākušas iepazīties un pakomunicēt ar ciemiņiem no Brazīlijas.

Foto atmiņai: Valmieras astrologu grupa. 2017.gada augusts.

Sākās viss, protams, ar tējas dzeršanu ar saldumiem un pēc tam Hanna Opica nedaudz pastāstīja mums par savu metodiku un par Astro Fen Šui Kompasu.  Jāpasaka, ka viņas ideja un darbs ar Kompasu tā aizrāva, ka mēs nepamanījām, kā pagāja laiks. Bija interesanti, jautri un izzinoši.

 

Diena gāja labi un atvadīties negribējās. Un tā visas kopā (izņemot divas vecākas Valmieras kolēģes) mēs aizgājām vēl pastaigāties pa pilsētas vēsturisko daļu, ieejot Sīmaņa baznīcā (dibināta 1280-1283) un apmeklējot muzeja teritoriju, kurš atrodas pilsdrupu teritorijā netālu no Gaujas (upes vecs vācu nosaukums – Aa, bet lībiešu – Koiva). Bez tam, pilsētas vēsturiskajā daļā atrodas milzīgie ozoli, kuriem ir vairāki simti gadu. Šie ozoli ir vietējas nozīmes dižkoki, kuri pieder pie aizsargājamiem dabas objektiem. Tā kā Brazīlijā ozoli neaug, tad bija interesanti tos apskatīt.

Foto atmiņai: Maija Valmierā. Pilsētas vēsturiskā daļa. 2017.gada augusts.

 

Foto atmiņai: Hanna Opica. Valmiera 2017.gada augusts.

Sakarā ar laika ierobežojumu, daudz ko apskatīties neizdevās, bet nelielam ieskatam – pietiekoši, ņemot vērā, ka dienas bez tam bija piesātinātas ar notikumiem.

Pēc pastaigas pa pilsētu, atsveicinoties no Valmieras kolēģiem, mēs (es un ciemiņi no Brazīlijas) sākumā atgriezāmies pie manis mājās, kur mūs sagaidīja ciemakukuļi no maiznīcas „Liepkalni”, kurā strādā mani vietējie draugi; un vēl mūs gaidīja sarunas turpinājums, mēs atgriezāmies pie Hamburgas Skolas tēmas. Mums bija iespēja apspriest dažus metodikas jautājumus un apmainīties ar darba pieredzi, tajā skaitā arī prognozēšanā.

Vizītes laiks aizskrēja ļoti ātri un pienāca laiks atsveicināties. Nedaudz nogurušos no visiem braucieniem, pastaigām un komunikācijas ciemiņus, es nolēmu aizvest uz viņu apartamentiem ar mašīnu. Kaut man pašai nav auto, bet man ir brīnišķīgi draugi, tāpēc arī šeit viss sanāca veiksmīgi. Paldies Sintijai par to, ka arī nākamajā diena viņa atsaucās aizvest mani un manus ciemiņus uz autoostu, kur es pavadīju Hannu un Maiju uz starppilsētu autobusu. Viņas brauca atpakaļ uz Rīgu, kur viņus gaidīja vēl ekskursija pa pilsētu un jaunas tikšanās ceļojumā pa Baltijas zemēm.

Mēs apmainījāmies ar dāvanām. Tā man savā kārtā  tagad ir Kompass pa Astro Fen Šui pasauli, uz kurā ir arī izstrādes autora, t.i. Hannas Opicas autogrāfs. Kaut pati lielākā dāvana ir, protams, ciemiņi no Brazīlijas pie manis mājās – Valmierā! Likteņa brīnumainā dāvana!

Varbūt, arī citus manus kolēģus no lielām megapolēm vairs neapmulsinās ar savu apmēru un atrašanas vietu mana mazā Valmiera – vieta uz Zemes, kur arī dzīvo un strādā labi astrologi, kuri ienes savu ieguldījumu astroloģijas attīstībā. Taču jaunie projekti piedzimst ne tikai lielās pilsētās. Un ne tikai lielas pilsētas var iegūt atpazīstamību, izejot no saviem nosaukumiem.

Kā cilvēks ar izglītību ekonomikā, gribu pateikt, ka nav labi visiem pārvākties uz megapolēm un atdot vai pierakstīt tām visus sasniegumus kultūrā un intelektuālos sasniegumus. Pasaulei jāattīstās harmoniski un proporcionāli. Būs vairāk kartības un labklājības starp dažādām iedzīvotāju grupām. Lielajām pilsētām un valstīm vajag sadarbojas ar mazajām, bet ne postīt tās, absorbējot idejas un prātus.

Uz šīs nots es gribu pateikties Hannai Opicai un viņas meitai par to, ka viņas atbrauca no Sanpaulu (Brazīlija) uz Latviju, proti: uz Rīgu un, īpaši, uz Valmieru. Un Hannai gribu vēl pateikties arī par to, ka viņa uzdāvināja mums daļiņu no sava vērtīgā personīgā laika, ka arī – savu zināšanu daļiņu.  Paldies!

Paldies arī visiem maniem draugiem un kolēģiem, kuri palīdzēja tam, lai šī tikšanās izdotos pilnā mērā: interesantāk un veiksmīgāk!

 

Veiksmi un radošos panākumus vēlot,

Aleksandra Jakovļeva

(Valmiera, Latvija)


 

(c) Aleksandra Jakovļeva

(c) Fotogrāfijas: Hannas Opicas Foto-arhīvs

Fotogrāfiju apstrāde publikācijai un vizuālā materiāla sagatavošana: Aleksandra Jakovļeva

***

 

Materiāla izmantošana ir iespējama tikai pēc vienošanās ar materiāla autoru, vai īpašnieku. Citējot, jānorāda links uz www.hsa.lv vietnes atbilstošo lapu. Sk. arī saita noteikumus. Ievērojiet citēšanās noteikumus, lai izvairīties no plaģiāta.

Go to top